63% autovadītāju nepieciešamības gadījumā nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību

63% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja uz ceļa rastos tāda nepieciešamība – 9% no viņiem norāda, ka neatceras apgūto par palīdzības sniegšanu, 26% šīs zināšanas un iemaņas atceras tikai daļēji, taču 28% pauduši, ka, lai gan atceras apgūto, tik un tā nebūtu gatavi sniegt palīdzību, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka aptuveni trešdaļa – 32% - labi atceras pirmās palīdzības iemaņas un būtu gatavi tās likt lietā, bet 6% atzīst, ka viņi ir snieguši kādam citam ceļu satiksmes dalībniekam pirmo palīdzību.

Ceļu satiksmes negadījumi joprojām ir aktuāla problēma – to kopskaits 2020. gadā bija 38 403, bet pērn 42 345. Turklāt, lielā daļā no negadījumiem ir arī cietušie un bojā gājušie. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka aizvadītajā gadā aptuveni katrā desmitajā ceļu satiksmes negadījumā bija kāds ievainotais, bet 2020. gadā pat nedaudz biežāk. Bojā gājušo skaits 2020. gadā bija 139, bet 2021. gadā tas nedaudz pieaudzis (147). Daļā no negadījumiem tieši citu autovadītāju prasmes un gatavība sniegt pirmo palīdzību var būt izšķiroša, jo traģiskākās avārijas nereti notiek ārpus pilsētas (Valsts policijas dati liecina, ka Latvijā 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos ārpus apdzīvotam vietām bojā gājis 51 cilvēks) un neatliekamajai medicīniskai palīdzībai nepieciešams ilgāks laiks, lai ierastos notikuma vietā.

“63% autovadītāji, kuri nav gatavi sniegt palīdzību, ir ļoti augsts rādītājs. Iespējams, daļa baidās, ka, sniedzot palīdzību, cietušajam nodarīs pāri, īpaši, ja pirmās palīdzības apmācības bijušas pirms desmit vai divdesmit gadiem un daudzas iemaņas ir aizmirstas. Ņemot vērā augsto ceļu satiksmes negadījumu skaitu, katram autovadītājam būtu jāspēj sniegt pirmo palīdzību, vismaz pamata lietas, kas reizēm var būt izšķirošas un, veiktas zibenīgi, var palīdzēt glābt dzīvības. Situācijas uzlabošanai, iespējams, būtu jādomā par prasību autovadītājiem regulāri atjaunot zināšanas un prasmes pirmās palīdzības sniegšanā,” iesaka Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

“Gana aktuāls jautājums ir arī par pirmās palīdzības kursu saturu – vai pasniedzēji izstāsta tikai minimumu, lai potenciālie autovadītāji var nokārtot pārbaudījumus, vai arī sniedz jēgpilnus padomus, kas noderēs negadījuma brīdī paaugstināta stresa apstākļos. Līdzīgi ir arī ar auto braukšanas instruktoriem – ir tādi, kuri māca vadīt auto, un tādi, kuri iemāca nokārtot eksāmenu,” piebilst J.Vanks.

Pētījuma dati liecina, ka sievietes gatavību sniegt pirmo palīdzību paudušas retāk, nekā vīrieši. Atbildi “neatceros apgūto un nebūtu gatavs / gatava sniegt pirmo palīdzību” pauda 7% vīriešu un 11% sievietes, bet atbildi “labi atceros apgūtu un esmu gatavs / gatava sniegt palīdzību” – 35% vīriešu un 28% sievietes.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2022. gada septembrī piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.