Jaunumi

Degvielas patēriņu nosaka ne vien automašīnas tehniskais stāvoklis vai dzinēja veids, bet arī tas, kā brauc pats vadītājs. Strauja paātrināšanās, asa bremzēšana, nepārdomāts braukšanas temps un nespēja laikus novērtēt situāciju uz ceļa patēriņu palielina vairāk, nekā daudzi iedomājas.

No 14. novembra līdz 23. novembrim no plkst. 11.00 līdz 18.00 vairākās Latvijas pilsētās notiks bezmaksas auto pārbaudes, kurās vadītājiem būs iespēja noskaidrot, vai auto pilnvērtīgi sagatavots ziemas ceļiem, informē “Drošas Braukšanas skola”, kas akciju rīko sadarbībā ar “Circle K”.

Ar pavasara iestāšanos un moto sezonas oficiālo atklāšanu 26. aprīlī satiksme Latvijā kļūst daudzveidīgāka – tūkstošiem motociklistu atgriežas uz ceļiem pēc ziemas pārtraukuma, tāpat pieaug arī velobraucēju, elektroskūteru un mazāk pieredzējušo auto vadītāju skaits. 

Ziemas sezona nav aiz kalniem, taču vairāk nekā puse (61%) autovadītāju norāda, ka nav pārliecināti par savu prasmi vadīt auto ziemā – 9% no viņiem norāda, ka ziemā pārsvarā izvēlas braukt tikai sausā un gaišā laikā, bet 1% ziemā nebrauc vispār. Tikai 39% šoferu ir pārliecināti par savām braukšanas prasmēm jebkuros laika apstākļos, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Pieredze un prakse būtiski ietekmē autovadīšanas prasmes – jo biežāk cilvēks vada automašīnu, jo lielāka ir iespēja, ka viņš vai viņa uzkrāj pieredzi un izkopj savas braukšanas prasmes, pielāgojoties dažādiem ceļa apstākļiem un situācijām. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka tikai 66% šoferu vada auto ik dienas, 24% to dara pāris reizes nedēļā, 6% - reizi nedēļā, 2% - reizi mēnesī, bet vēl 2% - retāk kā reizi mēnesī. Vīrieši pie auto stūres sēžas biežāk nekā sievietes, piemēram, 72% vīriešu norādījuši, ka vada auto katru dienu, kamēr sievietes šādu atbildi sniedz tikai 59% gadījumu.

No 15. novembra līdz 24. novembrim no plkst. 11.00 līdz 18.00 vairākās Latvijas pilsētās notiks bezmaksas automobiļu pārbaudes, kurās vadītājiem būs iespēja noskaidrot, vai auto pilnvērtīgi sagatavots ziemas ceļiem. Pagājušajā gadā līdzīgā akcijā tika apsekotas 518 automašīnas.

85% Latvijas autovadītāju mēdz sēsties pie stūres ļoti noguruši vai miegaini, no tiem 75% to dara reti, 9% bieži, bet 1% - ļoti bieži, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 15% norādījuši, ka nemēdz vadīt automašīnu, jūtoties ļoti noguruši vai miegaini. Pētījums liecina, ka vīrieši biežāk sēžas pie stūres noguruši un miegaini (88%), nekā sievietes (82%).

64% autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt agresīvi – 7% to dara bieži, bet 57% – reti, liecina jaunākie “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Tikai teju katrs trešais (36%) norādījis, ka nekad nav braucis agresīvi.

Aptuveni trešā daļa (32%) autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies – 27% to dara reti, 3% - bieži, bet 2% - regulāri, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Vēl 5% autovadītāju norāda, ka paši vienmēr lieto drošības jostas, bet pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies. 64% aptaujāto autovadītāju norāda, ka nekad nesēžas pie auto stūres nepiesprādzējušies.

Gandrīz puse Latvijas autovadītāju (44%) cenšas braukt ekonomiski un ikdienā izmanto ieteikumus ekonomiskai braukšanai. 21% aptaujāto pauž, ka drīzāk neizmanto ieteikumus, kas veicinātu ekonomiskāku braukšanu. 18% norāda, ka neko nezina par ieteikumiem ekonomiskākai braukšanai, bet 12% atzīmē, ka nemēdz braukt ekonomiski un neizmanto nekādus ieteikumus, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli. Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Rīgai vajadzētu katru gadu nomainīt vismaz 100 km asfalta seguma, taču diemžēl mēs esam tālu līdz šim skaitlim. Runājot par Rīgas pilsētas ceļu infrastruktūru, DBS podkāstā “Brauc droši!” atzina Rīgas Domes ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks

Latvijas sabiedrības iecietība pret alkohola lietošanu pie stūres un citiem pārkāpumiem, atspoguļo neiepriecinošu ainu arī datos - 30% aptaujāto autovadītāju atzīst, ka ir braukuši reibumā – 24% no tiem norāda, ka  ievērojuši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 5% atzina, ka vienu vai dažas reizes ir braukuši, pārsniedzot 0,5 promiļu robežu, bet 1% vairākas reizes gadā brauc pie stūres, pārsniedzot pieļaujamo promiļu robežu, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 

Aizvadītais gads uz Latvijas valsts ceļiem ir bijis viens no traģiskākajiem, DBS podkāstā “Brauc droši!” atzina CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Bojā gājušo skaits ir atgriezies 2016. gada līmenī, savukārt ceļu satiksmes negadījumos smagus ievainojumus guva 380 cilvēki.

Lai gan Latvijā mazāk nekā puse autovadītāju (43%) norāda, ka regulāri ved auto uzkopi, tas ir vairāk, nekā Igaunijā, kur šādu atbildi sniedz tikai 30% autovadītāju. 15% Latvijas autovadītāju atzīst, ka par auto tehnisko stāvokli rūpējas kāds cits ģimenes loceklis, Igaunijā – 12%, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Abās valstīs tieši autovadītāji vīrieši biežāk ved auto pie speciālista, bet sievietes biežāk norāda, ka par auto rūpējas kāds cits ģimenes loceklis.

Ikgadējo bezmaksas auto pārbaužu laikā šogad tika apsekotas 518 automašīnas sešās Latvijas pilsētās - Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Valmierā un Rīgā. Pārbaužu laikā Circle K un Drošas Braukšanas Skola secināja, ka lielākā daļa autovadītāju jau ir sagatavojuši savu auto ziemas ceļiem un var droši pārvietoties satiksmē. Ziemas iestāšanās un pirmie sniegputeņi vadītājiem lika savlaicīgi sagatavot savas mašīnas.

Plānotais transportlīdzekļu vadītāju tiesību liegums par pieļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h, domāts piemērot tikai par vairākkārtīgu pārkāpumu, DBS podkāstā "Brauc droši!" atzina Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Drošas Braukšanas Skola uzsākusi jaunu podkāsta “Brauc droši!” sēriju ciklu, kas vienu reizi mēnesī tiks raidīts populārākajās platformās, lai palīdzētu autovadītājiem uzlabot savas braukšanas iemaņas un izprast dažādus drošības aspektus uz ceļa.

“Bolt", vadošā transporta pakalpojumu platforma Eiropā apvienojusi spēkus ar ilggadējo līderi satiksmes drošības veidošanā Drošas Braukšanas Skolu (DBS), lai kopīgi veicinātu “Bolt” partneršoferu un sabiedrības izglītošanu satiksmes drošības jautājumos. Sadarbības ietvaros regulāri tiks organizētas vairākas aktivitātes, kas veicinās kā “Bolt” partneršoferu, tā arī uzņēmuma klientu drošību.

57% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība – 43% no viņiem norāda, ka atceras pirmās palīdzības kursos apgūto, taču nebūtu gatavi to pielietot, bet 14% atzīst, ka neatceras apgūto. 37% norāda, ka labi atceras apgūto un būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, bet vēl 5% atzīst, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību un būtu gatavi to darīt atkal, liecina “Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Tikai 43% autovadītāju norāda, ka regulāri ved auto uz apkopi un apskati pie zinoša un uzticama speciālista. Tas ir par 8% mazāk, nekā pērn. Katrs desmitais autovadītājs norāda, ka rūpējas par savu auto, piedomājot pie sava braukšana stila, bet 25% atzīst, ka seko līdzi auto tehniskajam stāvoklim pašu spēkiem. 6% uzskata, ka, lai auto uzturētu kārtībā, pietiek ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehnisko apskati, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Vēl 15% atzīst, ka par auto tehnisko stāvokli rūpējas kāds cits no mājsaimniecības.

Apdzīšanas manevrs, kas ir viens no bīstamākajiem satiksmē, ik gadu kļūst par iemeslu smagiem ceļu satiksmes negadījumiem. Lai arī neapdomība un pārgalvība nav savienojama ar apdzīšanu, braukšanas kultūra Latvijā nereti liecina par pretējo – autovadītāji apdzen ļoti riskanti un agresīvi. Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO šogad pieteiktas vismaz 65 atlīdzības par dažādiem auto bojājumiem, kas radušies apdzīšanas manevru laikā, bet pērn reģistrēts virs 100 šādu negadījumu, par kuriem atlīdzībās gada laikā izmaksāti 235 000 eiro.

Sākoties septembrim, satiksme kļūst intensīvāka, jo vecāki steidz nogādāt savas atvases uz izglītības iestādēm. Mācību gada sākums ir īstais laiks, lai lieku reizi atgādinātu par atbildīgu pārvietošanos ar automašīnu!

68% autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt agresīvi – 9% to dara bieži, bet 59% reti. 32% autovadītāju norāda, ka nemēdz braukt agresīvi, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Vīrieši biežāk mēdz braukt agresīvi: bieži agresīvi brauc 11% vīriešu un 7% sievietes, bet reti – 64% vīriešu un 52% sievietes.

42% autovadītāju atzīst, ka neatjauno savas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem – 14% neuzskata, ka viņiem nepieciešams atjaunot zināšanas, bet 28% neatjauno, lai gan apzinās, ka tas būtu nepieciešams, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 39% atjauno savas zināšanas, sekojot līdzi CSDD jaunumiem par izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos, bet 24% izmanto dažādus tiešsaistes testus un citus bezmaksas risinājumus. 

Pēdējās dienās Latvijā autobraucējus pārsteidz spēcīgas lietusgāzes, kas veido pamatīgas peļķes un applūdušus ceļa posmus, līdz ar to tiek apgrūtināta braukšana. 

Ieteicams neriskēt un izvairīties no braukšanas pa applūdušiem ceļa posmiem. Ja brauksi cauri milzīgām, nepārredzamām peļķēm, automašīna tur var arī palikt un remonts var izmaksāt ļoti dārgi. Tomēr ne vienmēr var izvairīties no priekšā gaidāmā šķēršļa un peļķe ir jāizbrauc.

Būt labākam autovadītājam nozīmē ne tikai pārvaldīt automašīnu droši un efektīvi, bet arī atbildīgi attiekties pret satiksmi kopumā.

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks komentē: "Nevajadzētu uzskatīt, ka dažādu blakus lietu darīšana pie stūres ir mazāk riskanta, nekā, piemēram, alkohola lietošana. Bīstama ir arī uzmanības dalīšana, kad lietojam telefonu, ēdam vai dzeram, paralēli vadot automašīnu. Ikvienā gadījumā nepieciešams izvērtēt riskus, prioritātes un nepieciešamības gadījumā apstāties ceļa malā, lai paēstu vai parunātu pa telefonu."

Tuvojoties Līgo svētkiem, nereti tiek atgādināts par atbildīgu alkohola lietošanu un tā nesavienojamību ar braukšanu pie stūres. 30% aptaujāto autovadītāju atzīst, ka ir braukuši reibumā – 24% no tiem norāda, ka  ievērojuši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 5% atzina, ka vienu vai dažas reizes ir braukuši, pārsniedzot 0,5 promiļu robežu, bet 1% vairākas reizes gadā brauc pie stūres, pārsniedzot pieļaujamo promiļu robežu, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. 70% autovadītāju atzinuši, ka nekad nav sēdušies pie stūres reibumā.

Ir atbalstāmi, ka vecāka gada gājuma autovadītāju veselības stāvokli pārbauda biežāk. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks, komentējot nākamgad Lietuvā gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības likumā. Tās paredz: ja autovadītājs nebūs veicis atkārtotas veselības pārbaudes, viņa autovadītāja apliecība tiks anulēta. Lietuvas tiesībsargs lūdzis šos grozījumus pārskatīt, jo ir bažas, ka tie diskriminē gados vecākus autovadītājus, kuriem veselība jāpārbauda biežāk.

Lietuvā šomēnes stājās spēkā vairākas izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Viena no galvenajām izmaiņām ir par tālruņa lietošanu pie stūres. "Drošas Braukšanas Skolas" direktors Jānis Vanks intervijā portālam Jauns.lv Lietuvā pieņemtās izmaiņas vērtēja pozitīvi, norādot, ka tās veicina drošu braukšanu. 

Ir sācies gada siltākais un saulainākais laiks, kad uz ielām parādās aizvien vairāk velosipēdistu. Gandrīz puse jeb 47% autovadītāju atzīst, ka vasaras laikā mēdz pārvietoties arī ar velosipēdu, 5% izvēlas arī motociklu un 8% - skrejriteni, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka gandrīz puse autovadītāju arī vasaras laikā pārvietojas tikai ar auto.

Vairāk nekā trešdaļa (37%) autovadītāju pie stūres mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, 34% - dzer kafiju, 24% - ēd, bet vēl 9% raksta ziņas telefonā. 2% autovadītāju mēdz lasīt ziņas vai pētīt sociālo tīklu saturu, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Aptuveni trešā daļa (33%) autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies – 27% to dara reti, 4% bieži, bet 2% regulāri, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Vēl 3% autovadītāju norāda, ka, lai gan paši vienmēr piesprādzējas, pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies. 64% aptaujāto autovadītāju norāda, ka vienmēr piesprādzējas.

Automašīnas vadīšanai Latvijas laikapstākļi ir vieni no sarežģītākajiem – četri dažādi gadalaiki, kas ietver visu spektru, sākot no liela sala līdz pat tveicei un karstumam, kas pārsniedz +30°C. Vienlaikus tie ir arī neprognozējami – pavasarī siltu un saulainu laiku negaidot var nomainīt sniegputenis, kas var radīt papildus riskus, īpaši, ja autovadītāji jau paguvuši pāriet uz vasaras riepām. Papildus izaicinājums ir arī ceļu stāvoklis, jo izvairīšanās no bedrēm var novērst uzmanību no ceļa. Būtiska ietekme, protams, ir arī pašu autovadītāju braukšanas paradumiem un kultūrai.

Lai gan laikapstākļi martā ir ļoti mainīgi un pavasara saulīti var pēkšņi nomainīt sniegs un putenis, 18% autovadītāju atzīst, ka pāriet uz vasaras riepām jau martā. 60% autovadītāju riepas maina aprīlī, vēl 13% - maijā, bet 1% norāda, ka maina riepas ļoti vēlu – jūnijā vai pat vēlāk. 9% autovadītāju riepas nemaina un visu gadu brauc ar ziemas riepām, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Ziema pakāpeniski tuvojas noslēgumam, lai gan šogad tā neatnesa ilgstošus sniegputeņus vai bargu salu, ceļu satiksmes negadījumi neizpalika. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, kopš gada sākuma līdz 11. februārim Latvijā ir 10 bojāgājušie, bet laikā no gada sākuma līdz 31. janvārim - Latvijas ceļu satiksmē ir 24 smagi cietušie. Salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējos gados, situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aizvien ir vairākas lietas, ko varam ņemt vērā, lai nākotnē braukšana ziemā būtu drošāka, īpaši runājot par stūrēšanu un bremzēšanu.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, neuzmanīga braukšana un neprasmīga auto novietošana stāvvietās ik gadu izraisa lielu negadījumu skaitu. Pagājušogad ERGO saņemts ap 1660 atlīdzību pieteikumu par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies autostāvvietās. Vidējā atlīdzības summa par šādiem negadījumiem pēdējo piecu gadu laikā pieaugusi par 44 %, pērn sasniedzot 1004 eiro.

Kurā pasažiera sēdeklī bērnam ir visdrošāk? No kāda vecuma bērns drīkst braukt bez autokrēsliņa? Kas jāņem vērā, izvēloties lietotu autokrēsliņu? Uz šiem un citiem jautājumiem portālam “Mammamuntetiem.lv” atbild mūsu Drošas Braukšanas Skolas eksperts Edmunds Ozolnieks.

Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks norāda, ka iegūstot autovadītāja apliecību, kas nozīmē atļauju piedalīties satiksmē, autovadītājam jāspēj kontrolēt spēkratu arī ekstremālās situācijās. Diemžēl, autoskolās to visbiežāk nemāca, tāpēc ne visi autovadītāji zina, kā rīkoties nestandarta situācijās. Papildus tam ikvienam autovadītājam ir jāseko līdzi izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos, jo arī to nezināšana var radīt papildus riskus uz ceļiem.

Krietni vairāk nekā puse jeb 64% autovadītāju nejūtas pilnībā pārliecināti par savām prasmēm vadīt auto ziemas apstākļos. 51% no viņiem norāda, ka uz slidena ceļa un sniegputenī prasmes varētu būt labākas, 10% ziemā pārsvarā izvēlas braukt tikai sausā un gaišā laikā, bet 3% atzīst, ka ziemā nebrauc vispār. Vien 36% autovadītāju norāda, ka jūtas pārliecināti par sevi jebkuros laika apstākļos ziemā, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati.

57% autovadītāju atzīst, ka mīnus grādos, uzsākot braukt, nepārbauda, vai ceļš ir apledojis. 32% no tiem apzinās, ka to vajadzētu pārbaudīt, 22% to nedara, jo uzskata, ka vienmēr brauc uzmanīgi, bet 3% uzsver, ka apledojuma pārbaude nav būtiska. 43% autovadītāju, braucot mīnus grādos, vienmēr pārbauda apledojumu – iesākumā strauji piebremzējot vai uzgāzējot, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati.

Ziemassvētku sezonā vēlamies pavadīt laiku ar mums svarīgiem cilvēkiem un no sirds iepriecināt katru ar piemērotu dāvanu. Arī mūsdienu ritms cilvēkus mudina veikt pārdomātākus pirkumus, līdz ar to – pārdomātākas dāvanas. Izvēloties atbilstošas dāvanas, svarīgi ir paturēt prātā dāvanas aktualitāti, tās noderīgumu un emocionālo vērtību, ko vēlaties sniegt saņēmējam.

Apsekojot teju 350 automašīnas sešās Latvijas pilsētās ikgadējo bezmaksas auto pārbaužu laikā, Circle K un Drošas Braukšanas Skola noskaidroja, vai autovadītāji ir pārliecinājušies par auto tehnisko gatavību ziemas ceļiem un ir gatavi droši pārvietoties satiksmē. Lai gan lielākā daļa autovadītāju jau bija paguvuši uzlikt ziemas riepas, katram desmitajam auto tās bija zem atļautā protektora līmeņa.

“Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt, agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība,” uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Katram desmitajam bērnam ir gadījies iekļūt ceļu satiksmes negadījumā vai saskarties ar bīstamu situāciju, kas satiksmē viņu nopietni apdraudējusi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā vecāku aptauja. Lai uzlabotu skolēnu zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem un mazinātu cietušo bērnu skaitu, ERGO sadarbībā ar “Drošas Braukšanas Skolu” sāk izglītojošu akciju “Misija: Drošs ceļš uz skolu”.

40% autovadītāju atzīst, ka automašīnas tehniskajam stāvoklim seko līdzi pašu spēkiem, bet vairāk nekā puse - 51% - regulāri ved auto uz apkopi un apskati pie zinoša un uzticama speciālista. 24% norāda, ka ikdienā rūpējas par sava auto tehnisko stāvokli, piedomājot pie sava braukšanas stila un paradumiem, bet 7% uzskata, ka, lai auto uzturētu kārtībā, pietiek ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehnisko apskati, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Četri plaukstas lieluma laukumi – tas ir viss, kas notur automašīnu uz ceļa. Tie ir četri riepu kontakta punkti. Jo efektīvāki būs šie saķeres punkti, jo drošāk būs braukt ar automašīnu. Tas attiecas uz visiem gadalaikiem, jo īpaši uz rudens, ziemas un pavasara periodu.

No 12. novembra līdz 27. novembrim no plkst. 11.00 līdz 18.00 sešās Latvijas pilsētās notiks bezmaksas automobiļu pārbaudes, kurās vadītājiem būs iespēja noskaidrot, vai auto pilnvērtīgi sagatavots ziemas autoceļiem. Pagājušajā sezonā līdzīgā akcijā tika pārbaudīti 300 automobiļi, vairāk nekā 80% konstatējot nepietiekamu lukturu spožuma intensitāti.

34% autovadītāju atzīst, ka nemēdz atsvaidzināt savas zināšanas un prasmes par ceļu satiksmes noteikumiem, 35% norāda, ka seko līdzi CSDD jaunumiem par izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos, 22% izmanto dažādus tiešsaistes testus un citus bezmaksas risinājumus, 3% atzīst, ka apmeklē braukšanas nodarbības, piemēram, Drošas braukšanas skolā, bet 14% neuzskata, ka viņiem būtu jāatjauno zināšanas, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

30% autovadītāju atzīst, ka mēdz mainīt vasaras riepas uz ziemas riepām tieši oktobrī, 42% - novembrī, bet 16% cenšas to darīt maksimāli tuvu 1. decembrim, jo sākot no šī datuma tas ir obligāti. Pavisam neliela daļa autovadītāju jeb 1% atzīst, ka mēdz pāriet uz ziemas riepām arī pēc obligātā termiņa, bet 10% nemaina riepas un visu gadu brauc ar t.s. vissezonas riepām, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

63% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja uz ceļa rastos tāda nepieciešamība – 9% no viņiem norāda, ka neatceras apgūto par palīdzības sniegšanu, 26% šīs zināšanas un iemaņas atceras tikai daļēji, taču 28% pauduši, ka, lai gan atceras apgūto, tik un tā nebūtu gatavi sniegt palīdzību, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka aptuveni trešdaļa – 32% - labi atceras pirmās palīdzības iemaņas un būtu gatavi tās likt lietā, bet 6% atzīst, ka viņi ir snieguši kādam citam ceļu satiksmes dalībniekam pirmo palīdzību.

Oktobris tradicionāli ir mēnesis, kad līdz ar rudens tumšā laika iestāšanos pieaug auto sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO KASKO atlīdzību pieteikumu dati. Lielākā daļa negadījumu notiek, saskrienoties ar stirnām, un vidējā atlīdzība par automašīnai nodarītajiem zaudējumiem šogad ir ap 2250 eiro, bet lielākā – 18 300 eiro pēc sadursmes ar alni.

Ikdienas satiksme ir ļoti mainīga, to ietekmē daudzi faktori, - nedēļas diena, pulksteņa laiks, laikapstākļi, auto vadīšanas kultūra, automašīnas tehniskais stāvoklis utt. Ļoti liela nozīme ir spējai rīkoties un attiecīgi reaģēt uz dažādiem ārējiem faktoriem.

Tuvojoties septembrim un plānojot bērnu skolas gaitas, apdrošināšanas sabiedrība ERGO kopā ar “Drošas Braukšanas Skolas” (DBS) direktoru Jāni Vanku atgādina, kas jāņem vērā, lai ceļš uz skolu būtu drošs un bērns – pasargāts.

Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks:

Vairākus gadus pēc kārtas augusts ir viens no “melnākajiem” mēnešiem uz Latvijas ceļiem. Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā tieši augustā bija visvairāk bojā gājušo ceļu satiksmes negadījumos – 20 cilvēki. Augusts arī pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita ar cietušajiem ierindojas starp “melnākajiem” mēnešiem. Kāpēc tieši jūlijs un augsts izrādījušies bīstamākie mēneši un ko paši autovadītāji “vaino” pie negadījumiem?

Vairāk nekā trešdaļa (35%) autovadītāju pie stūres mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, gandrīz tikpat daudzi (34%) – dzer kafiju, bet 24% atzīst, ka pie stūres mēdz arī ēst, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka 7% autovadītāju mēdz rakstīt ziņas telefonā, braucot pie stūres, bet 2% lasa ziņas vai pēta jaunumus sociālajos tīklos. 43% norādījuši, ka nemēdz pie stūres darīt vēl citas lietas. 

Liela daļa autovadītāju jeb 40% uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, 32% šoferu vaino ceļu stāvokli, vēl 15% norāda, ka riskus rada laikapstākļi. 6% uzskata, ka riska faktors ir pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, bet 4%, ka automašīnas tehniskais stāvoklis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums atspoguļoja, ka 2% šoferu uzskata, ka riskus rada citi cēloņi, piemēram, miega trūkums un nepareizi organizēta satiksme.

15% autovadītāju ir bijuši liecinieki citu šoferu neadekvātai rīcībai uz ceļa un ziņojuši par to policijai, kamēr 61% izvēlas neziņot. Vēl 24% šoferu norāda, ka nekad nav bijuši liecinieki citu autovadītāju neadekvātai rīcībai, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka vīrieši daudz biežāk ir neadekvātas rīcības liecinieki un arī aktīvāk ziņo par to policijai. To, ka mēdz ziņot policijai atzīst 18% vīrieši un 12% sievietes.

Neraugoties uz regulārām informatīvajām kampaņām un negadījumu statistiku, 36% autovadītāju mēdz braukt nepiesprādzējušies – 28% to dara reti, 5% - bieži, bet 3% - regulāri. Vēl 4% atzīst, ka paši piesprādzējas, bet viņu pasažieri to nedara, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka vīrieši (32% - reti, 7% bieži) nepiesprādzējas biežāk nekā sievietes (23% - reti, 3% - bieži), taču sievietes biežāk piever acis uz nepiesprādzēties pasažieriem savā auto (5%, kamēr vīrieši – 3%). 

Dodoties tālākā izbraucienā ar automašīnu, lai ceļojums izdotos, ir pienācīgi jāsagatavojas. Drošas Braukšanas Skola kopā ar saviem sadarbības partneriem, kuri ir savas jomas eksperti, sniedz ieskatu un padomus par būtiskāko, lai sagatavotos  brīvdienu ceļojumam ar automašīnu.

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks:

"Strauji tuvojas Līgo svētki un šogad gaidāmas četras brīvas dienas pēc kārtas. Ņemot vērā svinēšanas paradumus, aicinu sabiedrību būt atbildīgiem un sēsties pie stūres tikai tad, kad visas svinēšanas sekas ir pārvarētas. Riskus svētku laikā rada ne tikai autovadītāji, kuri sēžas pie stūres reibumā, bet arī iereibuši kājāmgājēji vai velosipēdisti, kā arī šoferi, kuri nelielo alkoholu, bet ikdienā nebrauc ar auto un svētku reizē ir spiesti sēsties pie stūres."

Tuvojas Līgo svētki un, kā ik gadu, tas ir laiks, kad aktīvi tiek atgādināts par atbildīgu alkohola lietošanu un tā nesavienojamību ar braukšanu pie stūres. Neraugoties uz to, 32% autovadītāju atklāj, ka mēdz vadīt spēkratu arī tad, ja ir lietots alkohols – 25% norāda, ka lieto alkoholu līdz pieļaujamai 0,5 promiļu robežai, 6% atzīst, ka vienu vai dažas reizes gadā mēdz braukt arī pārsniedzot 0,5 promiļu robežu, bet 1% norāda, ka tā dara vairākas reizes gadā, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka ar braukšanu pie stūres pēc alkohola lietošanas visbiežāk grēko vīrieši.

Nav tik slikti kā agrāk, bet vēl ir, ko apgūt,” tā par bērnu un ģimeņu braukšanas drošību sarunā ar portālu "Mammamuntetiem.lv" saka "Drošas Braukšanas Skolas" pārstāvis, Edmunds Ozolnieks. Lai mudinātu ģimenes uzlabot savus bērnu un mājdzīvnieku pārvadāšanas paradumus, eksperts stāsta par ierastākajām pieaugušo pieļautajām kļūdām, dodoties ģimenes izbraukumos.

Motobraucēju skaits ar katru gadu turpina pieaugt. Tie ir vieni no neaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc katram motobraucējam ir nozīmīgi padomāt par visām niansēm - sākot ar ceļu satiksmes zināšanām, psiholoģisko sagatavotību, motocikla tehnisko stāvokli līdz pat apģērbam, ķiverei un apdrošināšanai, lai braucienu padarītu pēc iespējas drošāku.

Mūsu Drošas Braukšanas Skolas eksperts Edmunds Ozolnieks atbildēja uz portāla mammamuntetiem.lv jautājumiem par drošu bērnu pārvadāšanu.

Gandrīz piektā daļa jeb 18% autovadītāju ziemas riepas pret vasaras riepām maina tikai maijā, 63% to dara aprīlī, 1% – jūnijā vai vēlāk. 9% maina riepas tiklīdz tas ir oficiāli atļauts jeb 1. martā, bet vēl 10% nemaina un visu gadu brauc ar ziemas riepām, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Desmitā daļa autovadītāju, kuri nemaina riepas, ir tendence, kas bija vērojama arī pērn.

Katram degvielas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc katram auto īpašniekam ir savi iemesli par labu konkrētas degvielas izvēlei. Vienam nozīmīgas ir automašīnas uzturēšanas izmaksas vai dabas piesārņojuma samazināšana, citam degvielas ekonomija. Līdz ar to, katrs cilvēks izvēloties sev jaunu spēkratu, kā vienu no izvēles kritērijiem izvērtē degvielas veidu.

Iemācīties braukt ar automašīnu nevar vienā dienā, jo tas sevī ietver daudz nianses, kas tikai ar laiku kļūst par ieradumu. Taču līdz tam ir pamatīgs ceļš ejams. Katrs autovadītājs ir bijis pirmajā posmā, kad pirmo reizi iesēžas blakus instruktoram un saņem rokās automašīnas stūri, tāpēc katram autovadītājam būtu jāpadomā par savu attieksmi pret jaunajiem audzēkņiem satiksmē, kuri sākuši apmācības automašīnas vadīšanā.

Katru gadu autobraucēju pavasara vēstnesis ir BEDRES! Nokūstot sniegam, Latvijas autoceļu stāvoklis nepavisam nav iepriecinošs. Bedres dziļumu braukšanas laikā nav iespējams noteikt, tāpēc nereti iebraukšana bedrē rezultējas ar pārsistu riepu, smagākos gadījumos pat ar sabojātu riepas disku, kā arī tiek pamatīgi bojāta automašīnas ritošā daļa.

Lai iegūtu autovadītāja apliecību pirmais lēmums, ko jāpieņem ir autoskolas izvēle. Iepazīstoties ar piedāvājumu, pirmajā brīdī var viegli apjukt – autoskolu apmācību izmaksas atšķiras. Lai kādas būtu izmaksas, vienmēr ir svarīgi apzināties, ko īsti Jūs par savu naudu saņemsiet.

Katrs brauciens sākas un beidzas stāvvietā, tapēc automašīnas prasmīgas novietošanas iemaņas ir līdzvērtīgas braukšanai. Šajā rakstā noskaidrosim kādi likumi jāievēro stāvlaukumos, kādas ir iespējas uzlabot, atsvaidzināt un iegūt jaunas zināšanas par automašīnas novietošanu sarežģītos apstākļos. Veicām arī aptauju Drošas Braukšanas Skolas sociālo tīklu sekotāju starpā par prasmi novietot automašīnu stāvvietā.

Ikdienas satiksmes plūsmā gadās sastapt autovadītājus, kuri izceļas ar visai zemu braukšanas kultūru. Tā var būt gan pārmērīgi lēna braukšana, kas kavē kopējo satiksmi vai pārāk steidzīga braukšana, apdzenot un bieži mainot joslas, radot bīstamas situācijas un padarot citus autovadītājus nervozus. Šajā rakstā noskaidrosim, kas tiek uzskatīts par agresīvu braukšanu, kā reaģēt uz šādiem autovadītājiem, ar kādu agresiju nākas saskarties ziemas sezonā un kādas tam visam ir sekas.

Automašīnai pēkšņi rodas tehniskas problēmas un nākas to apturēt stāvēšanai neatļautā vietā - ko darīt? Situācijas mēdz būt dažādas, bet kā pareizi rīkoties un kam lūgt palīdzību, ne vienmēr ir skaidrs. Šajā rakstā noskaidrosim kā rīkoties un brīdināt citus autovadītājus par stāvošu automašīnu uz ceļa, kā pareizi apbraukt šķērsli, kam vienmēr būtu jāatrodas automašīnā un kādas ir palīdzības iespējas. Papildus veicām aptauju Drošas Braukšanas Skolas sociālo tīklu sekotāju starpā.

Analizējot Latvijas autovadītāju braukšanas un auto uzturēšanas paradumus aizvadītajā gadā, secināts, ka visvairāk tiek grēkots ar auto apkopi un telefona lietošanu braukšanas laikā. Vairāk nekā trešā daļa jeb 34% aptaujāto šoferu norāda, ka paši seko līdzi auto tehniskajam stāvoklim un pie speciālista vēršas tikai galējas nepieciešamības gadījumā, savukārt 6% uzskata, ka pietiek, ja reizi gadā dodas uz obligāto tehnisko apskati CSDD. Gandrīz tikpat daudz autovadītāju arī atzinuši, ka pie stūres mēdz runāt pa telefonu (33%) vai rakstīt ziņas (5%), liecina “GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Ziemas sezona ir viena no izaicinājumu bagātākajām autovadītāju braukšanas iemaņu pārbaudēm. Kamēr vairums autovadītāji savu spēkratu vada īpaši piesardzīgi, tikmēr daži, diemžēl, izrāda agresīvu un steidzīgu braukšanas manieri, kas var būt bīstama, bet vēl ir tādi, kuri brauc droši un nosvērti, netraucējot kopējai satiksmes plūsmai. Vai saskati sevi kādā no šiem tipiem?

Šogad ziema pilnā krāšņumā ir pārsteigusi diezgan strauji. Ir piedzīvots gan liels sniega daudzums, gan atkusnis. Līdz ar to, katru dienu ceļa segums Latvijas teritorijā ir bijis mainīgs. Liela nozīme šādos apstākļos ir tieši riepu izvēlei.

Apsekojot 300 spēkratus auto pārbaužu laikā, Circle K un Drošas Braukšanas Skola noskaidroja, ka autovadītāji nepievērš pienācīgu uzmanību lukturu tehniskajam stāvoklim, pirms sagatavo mašīnu ziemai.

Kas jādara, kad ir notikusi sadursme ar meža dzīvnieku? Šajā rakstā noskaidrosim par pareizu rīcību, ja šāda sadursme tomēr ir notikusi, kāda apdrošināšana strādā šādā situācijā un kam būtu jāziņo. Veicām arī aptauju Drošas Braukšanas Skolas sociālo tīklu sekotāju starpā. 

Pateicoties laikapstākļiem un  pietiekamam sniega daudzumam, ar 3. decembri uzsākam Ziemas Braukšanas Kursa apmācības Biķernieku trasē! Arī šogad mācības tiks organizētas “Bezkontakta režīmā”, saziņai ar kursantiem izmantojot rācijas.

Degvielas uzpilde savam transportlīdzeklim ir ikdienišķs process. Kādi ir galvenie faktori, kurus patērētājs ņem vērā izvēloties DUS? Veicām aptauju starp DBS sociālo tīklu sekotājiem.

Par savu automašīnu būtu jārūpējas visos gadalaikos, bet pastiprināti uzmanība jāpievērš ziemas periodā, jo ārējie apstākļi vairāk ietekmē automašīnas drošu vadīšanu. Ziemas laikā vairāk sanāk braukt pa tumsu, laika apstākļi ir ļoti mainīgi un ceļa segums bieži var būt mānīgs. Veicām aptauju DBS sociālo tīklu sekotājiem par viņu automašīnu gatavību ziemas sezonai.

Ziemai nesagatavota tehnika, tai skaitā neatbilstošas riepas, slikta redzamība, mainīgi laikapstākļi un cilvēku nemācēšana vadīt automašīnu ievērojami palielina ceļu satiksmes negadījumu risku. Kā to novērst un atbilstoši sagatavot ne tikai auto, bet arī sevi, stāsta Drošas braukšanas skolas un Circle K eksperti.

Ir pēdējais laiks parūpēties par pienācīgu sagatavošanos ziemai. Viens no galvenajiem faktoriem, kas vistiešāk ietekmē drošu braukšanu ziemā ir – atbilstoša riepu izvēle. Veicām aptauju DBS sociālo tīklu sekotājiem par riepu lietošanas paradumiem.

Kad autostāvvietā notiek negadījums un tiek saskādēta sava vai cita autovadītāja transportlīdzeklis var sastapties ar neziņu par to, kā šādā situācijā pareizi rīkoties? Šajā rakstā noskaidrosim, ko paredz CSN, sniegsim DBS Autoskolas ieteikumus un uzzināsim, kāda veida apdrošināšana strādā šādā situācijā. Veicām arī aptauju Drošas Braukšanas Skolas sociālo tīklu sekotāju starpā.

Lielas temperatūras svārstības, tumsa no rītiem un vakaros, kad ir intensīvākā satiksme, nokritušās lapas, kas rada slīdēšanas riskus, un liela daļa autovadītāju, kuri vēl joprojām domā un brauc kā vasarā. Visi šie aspekti nozīmē, ka uz ceļiem sācies gada bīstamākais laiks, tāpēc autovadītājiem ir laiks pāriet uz “ziemas domāšanu”, būt uzmanīgākiem, papildus rūpēties par redzamību un mierīgāku braukšanas stilu, skaidro Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

33% Latvijas autovadītāju, braucot pie stūres, mēdz runāt pa telefonu, 27% – dzert kafiju, 20% – ēst, bet 5% – rakstīt ziņas telefonā. 1% norādījis, ka lasa ziņas vai pēta sociālos medijus, savukārt, 48% norādījuši, ka pie stūres nemēdz nodarboties ar blakus lietām, liecina “GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums atklāj, ka vīrieši pie stūres pa telefonu runā biežāk (37%), nekā sievietes (30%).