15/01/2024
Pētījums: Latvijas autovadītāji biežāk ved auto uz apkopi nekā Igaunijas autovadītāji
Lai gan Latvijā mazāk nekā puse autovadītāju (43%) norāda, ka regulāri ved auto uzkopi, tas ir vairāk, nekā Igaunijā, kur šādu atbildi sniedz tikai 30% autovadītāju. 15% Latvijas autovadītāju atzīst, ka par auto tehnisko stāvokli rūpējas kāds cits ģimenes loceklis, Igaunijā – 12%, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Abās valstīs tieši autovadītāji vīrieši biežāk ved auto pie speciālista, bet sievietes biežāk norāda, ka par auto rūpējas kāds cits ģimenes loceklis.
Latvijā un Igaunijā vērojamas vēl kādas līdzības – savu auto uz apkopi biežāk ved gados vecākie autovadītāji, piemēram, Latvijā vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem sava spēkrata pārbaudi speciālistiem uztic 51% autovadītāju, bet Igaunijā – 34%.
“Rūpes par automašīnu un tās tehnisko stāvokli ir svarīgs aspekts, domājot par drošību uz ceļiem – to regulāri atgādinām ar saviem autovadītājiem, piemēram, par riepu nodiluma pārbaudi, ko Igaunijā regulāri veic vairāk nekā puse autovadītāju – 69%. Lietas, kas sākotnēji šķiet sīkumi, dažādās situācijās var radīt papildus riskus,” stāsta “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.
Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks skaidro: “Automašīna uz apkopi jāved regulāri, nevis tikai tad, kad jau parādījusies kāda problēma. Ja automašīnā vērojamas kādas aizdomīgas skaņas, tas nereti jau ir par vēlu, un var nozīmēt, ka problēmas risinājums izmaksās ļoti dārgi.”
Aptaujas dati liecina, ka abās valstīs tieši gados jaunākie autovadītāji biežāk norādījuši, ka par auto tehnisko stāvokli rūpējas kāds cits no ģimenes, piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem Latvijā šādu atbildi sniedza 20% autovadītāju, bet Igaunijā – 16%.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2023. gada jūlijā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.