Pārslēdzies no vasaras uz ziemas domāšanu – kas jāņem vērā, braucot ziemā

Ziemai nesagatavota tehnika, tai skaitā neatbilstošas riepas, slikta redzamība, mainīgi laikapstākļi un cilvēku nemācēšana vadīt automašīnu ievērojami palielina ceļu satiksmes negadījumu risku. Kā to novērst un atbilstoši sagatavot ne tikai auto, bet arī sevi, stāsta Drošas braukšanas skolas un Circle K eksperti.

Ko nozīmē – ziemas domāšana?

“Ziemas sezonā satiksme kļūst agresīvāka, jo daži brauc īpaši piesardzīgi, kamēr citi – pārgalvīgi un steidzīgi. Autovadītāja domāšanas maiņa paredz krasu ikdienas ieradumu maiņu – ir ne tikai jāpievērš pastiprināta uzmanība mašīnas tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam, bet jādod vairāk laika sev un citiem,” pārliecināts ir Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Autovadītāju attieksme – lielākais negadījumu riska faktors

Braucot ar mašīnu ziemas sezonā, lielākais risks ir šoferu vieglprātība, tāpēc – jo labāk būsim sagatavojušies, jo vieglāk būs novērst negadījumu riskus. “Katru gadu ir autovadītāji, kurus mainīgie laikapstākļi pārsteidz nesagatavotus, – tikko lija lietus, te pēkšņi snieg, no rītiem ir sals. Šoferiem ātri jāspēj pielāgoties un attiecīgi jāprot vadīt savu auto. Nav runa tikai par ziemas riepu nomaiņu, ko ieteicams izdarīt jau novembra sākumā, ir jāapzinās, ka ziemā braucam un domājam citādi,” uzsver Jānis Vanks.

Respektē sevi un citus satiksmes dalībniekus

No rītiem ir jāizbrauc agrāk, bet vakarā jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā. Ir jāieplāno laiks automašīnas tīrīšanai, iepriekš jāpārdomā maršruts un tajā pavadāmais laiks, ņemot vērā, ka satiksme būs lēnāka un segums zem riteņiem – mainīgs. Mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem obligāti jālieto atstarotāji, bet šoferiem jāparūpējas par pienācīgu mašīnas aprīkošanu ārkārtējām situācijām.

Piesardzīga un pārdomāta braukšana

Diennakts tumšajā laikā, braucot pa neapgaismotu ceļu, vēlams maksimāli bieži ieslēgt tālās gaismas, lai pēc iespējas palielinātu redzamību. Tomēr katrs liekais un neatbilstošā laikā nevajadzīgais gaismas stars var traucēt citiem autovadītājiem, tāpēc tālās gaismas laikus jāizslēdz, lai neapžilbinātu pretī braucošo. Miglas lukturus ieteicams izmantot tikai nepietiekamas redzamības apstākļos. Bīstamākie ceļi ziemas sezonā ir ārpus pilsētas – īpaši uzmanīgi jābrauc klajumos, kur veidojas sniega sanesumi vai atkala jeb melnais ledus. Savukārt rudens periodā ļoti jāuzmanās no meža dzīvniekiem, kas var izskriet uz ceļa.

Distances ievērošana

Uz ceļiem ir jāievēro lielāka distance, laikus jārāda pagriezieni un jāveic tādi manevri, kas nepārsteidz pārējos šoferus nesagatavotus. Svarīgi ir samazināt ātrumu pie visām gājēju pārejām – arī tām, kas ir labi apgaismotas, jo nereti cilvēks uz tām parādās negaidīti, arī tad, ja nēsā atstarotāju. Braucot pa neapgaismotu ceļa posmu, jāizvēlas tāds ātrums, kas atbilst priekšējo lukturu gaismas efektivitātei un ļaus laicīgi nobremzēt.

Pienācīga automašīnas tehniskā aprīkošana

Bākā degvielai jābūt vairāk par pusi

Temperatūras svārstību dēļ mašīnas logi bieži aizsvīst vai noraso – tas pats notiek arī bākā, ja tā tiek turēta pustukša. Pat neliels apjoms kondensāta var būtiski pasliktināt degvielas aukstumnoturības rādītājus, un ilgtermiņā tiek radīti bojājumi. “Lai ūdens degvielas sistēmā nesāktu veidot koroziju, ziemā nesasaltu un neapturētu dzinēja darbību, bākā degvielai jābūt vairāk par pusi. Papildus tam vēsā laikā dzinēja iedarbināšanu atvieglos degvielas kvalitāti uzlabojošas piedevas, piemēram, cetāna uzlabotāji,” skaidro Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Arktiskā degviela ar izturību pret aukstumu

Līdz ar vēsāku laiku dīzeļdzinēja mašīnas ir jāsāk uzpildīt ar arktisko jeb ziemas degvielu, lai liela sala gadījumā novērstu motora apstāšanās risku. “Kontroltemperatūra, kad tvertnē vajadzētu būt tikai arktiskajai dīzeļdegvielai, nevis dažādu degvielu sajaukumam, ir –10°C dienas laikā. Savlaicīga pāreja uz to ir būtiska, jo tikai ziemas degviela ļauj izvairīties no parafīna kristālu veidošanās, kuru ietekmē dzinējs mēdz apstāties,” skaidro Gatis Titovs. Standarta dīzeļdegvielas saduļķošanās temperatūra, kad tā sabiezē, ir vien daži grādi zem 0ºC, savukārt arktiskajai degvielai no –10ºC. Tas, kāda degviela uzpildes stacijā tiek tirgota un kāda ir tās aukstumnoturība, meklējams uz sūkņu marķējuma, bet saduļķošanās temperatūras rādītājus var uzzināt stacijās pieejamos degvielas atbilstības sertifikātos.

Risks ir arī slikta ventilācija un apsilde

Ir jāizvērtē, cik labi funkcionē auto ventilācijas sistēmā esošais gaisa filtrs, jo tas nolietojas, aizsērē un ik pa laikam ir vajadzīga detaļas nomaiņa. Efektīva ventilācija kopā ar apsildi veiksmīgi novērš mitruma veidošanos salonā, kas tajā var iekļūt caur nepietiekami hermetizētām durvīm, logiem vai no salijuša apģērba. Auto apsilde kļūs vēl svarīgāka laikā, kad aukstā gaisa ietekmē aizsals logi un būs nepieciešams tos ātri atkausēt.

Avārijas komplekts negaidītām situācijām

Neatkarīgi no tā, vai automašīnai beidzas degviela, ir pārdurta riepa vai gadās noslīdēt no brauktuves, ir ieteicams nodrošināties ar kādu ēdienu, kas nebojājas, piemēram, enerģijas batoniņiem, ūdeni plastmasas pudelē, segu, papildu apģērbu, apaviem vai zābakiem, pirmās palīdzības komplektu ar drošības jostas griezēju, skrāpi un sniega suku, lukturīti un svilpi avārijas gadījumiem. Papildus pilnai degvielas tvertnei un antifrīzam, ir jānodrošinās ar rezerves vējstiklu šķidrumu, kas speciāli paredzēts lietošanai ziemas sezonā.