Rudenī palielinās auto sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem

Oktobris tradicionāli ir mēnesis, kad līdz ar rudens tumšā laika iestāšanos pieaug auto sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO KASKO atlīdzību pieteikumu dati. Lielākā daļa negadījumu notiek, saskrienoties ar stirnām, un vidējā atlīdzība par automašīnai nodarītajiem zaudējumiem šogad ir ap 2250 eiro, bet lielākā – 18 300 eiro pēc sadursmes ar alni.

Rudenī daudzu meža dzīvnieku – lapsu, jenotsuņu, āpšu – jaunā paaudze kļūst patstāvīga un apgūst dzīves skolu, tostarp pārvietošanos pāri autoceļiem barības meklējumos. Turklāt jaunajiem briežiem un aļņiem oktobrī turpinās riesta laiks, kad dzīvnieki ir haotiskāki un neuzmanīgāki. Šo iemeslu dēļ apvienojumā ar tumšo laiku un slikto redzamību palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki. Ziemas mēnešos tas turpina pieaugt, maksimumu sasniedzot decembrī un janvārī.

“Gadā saņemam teju 300 KASKO atlīdzību pieteikumu par auto sadursmēm ar meža dzīvniekiem, un arī šis gads nebūs izņēmums. Negadījumos nodarīto zaudējumu apmērs un auto bojājumu smagums ir tieši saistīts ar dzīvnieka izmēru. Proti, sadursmes ar briežiem un aļniem notiek retāk, bet ir bīstamākas – automašīnas pēc šādām avārijām mēdz būt norakstāmas. Ja pēc saskriešanās ar stirnu vidējā KASKO atlīdzība ir ap 2000 eiro, tad aļņu un briežu gadījumā vidējie zaudējumi ir divkārt lielāki – ap 4000 eiro,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Viņš gan piebilst, ka situācijas uz ceļa ir ārkārtīgi dažādas un arī maza dzīvnieka parādīšanās uz brauktuves var izraisīt smagas sekas. “Autovadītājam, cenšoties izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku, jāizvērtē, vai strauji manevri nenodarīs lielāku kaitējumu. Lai nenotiek tā, ka, baidoties uzbraukt zaķim, auto ietriecas kokā vai pretī braucošajā automašīnā. Ja dzīvnieks ir mazs, sadursme ar to var būt drošākais risinājums,” uzsver R. Čaklis.

Riskantie barības meklējumi

Zoologs un Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja skaidro, ka rudenī un ziemā tumsas laikā, kad ir vissliktākā redzamība, dzīvnieki ir visaktīvākie: “Īpaši nakts sākumā un beigās – uz rīta pusi. Tādēļ tumsā autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem, jo pa dienu zvēri pārvietojas mazāk un ir vieglāk pamanāmi.”
Pēc viņa novērojumiem, meža dzīvniekus biežāk var sastapt uz Ziemeļkurzemes ceļiem. “Tur meža zvēru populācija ir krietni blīvāka nekā, piemēram, Latgalē. Talsi, Ugāle, Ventspils, ceļš gar jūru uz Kolku – tie ir bīstamākie reģioni. Arī Liepājas pusē ir daudz briežu un medījamo dzīvnieku. No barošanās zonām (laukiem) viņi pārvietojas uz tām vietām, kur pa dienu guļ (mežiem), un otrādi. Bieži vien vietējie šīs pārejas vietas zina, bet garāmbraucējiem atliek vien ievērot piesardzību un sekot ceļazīmju brīdinājumiem.”

Savukārt ziemā pārnadži – brieži, aļņi, stirnas – nāk uz ceļiem, lai laizītu tur izkaisīto sāli, radot papildu bīstamību. Kā skaidro V. Skuja, šie dzīvnieki ir zālēdāji, tādēļ viņu organismā ir sāls deficiīts, kuru tie cenšas kompensēt, meklējot sāli uz brauktuvēm. Tāpat meža dzīvniekus piesaista āboli, kurus cilvēki nereti izgāž mežmalās, savukārt lapsas grāvmalās mēdz mieloties ar sabrauktiem dzīvniekiem – šie barības atradumi vēl jo vairāk apdraud satiksmes drošību.

Zoologs arī skaidro, ka vairumam meža dzīvnieku aiz acs tīklenes ir reflektors, kas atstaro gaismu. Līdz ar to, ja dzīvnieks stāv ceļmalā un skatās uz auto gaismām, vērīgs autovadītājs pamanīs tumsā spīdošās acis. “Bīstamāk, ja zvērs skatās gaismas spīdēšanas virzienā, nevis uz auto. Tad nemanot varam piebraukt tam pavisam tuvu klāt, jo gaisma viņa acīs neatspīd – redzam tikai pakausi. Tajā brīdī dzīvnieks sadzird rūkoņu, sabīstas, zaudē kontroli un var skriet pāri ceļam. Tāpēc vietās, kur dzīvnieku ir daudz, jābrauc lēnāk un jāskatās uz ceļa malām.”

Izvairīties vai neizvairīties?

“Drošas Braukšanas Skolas” direktors Jānis Vanks atgādina galvenos principus, kas autovadītājiem jāievēro, lai meža dzīvnieka parādīšanās uz ceļa pēc iespējas mazāk apdraudētu satiksmi.

• Pirmā un galvenā lieta: pamanot dzīvnieku, jāsamazina braukšanas ātrums, taču bremzējot jāievēro piesardzība. Ja aiz mums nelielā distancē brauc cits auto, jāizvērtē, vai drīkstam strauji bremzēt, lai aizmugurējie neietriektos mūsu automašīnā. Ja aizmugurē neviena nav, jābremzē maksimāli strauji. Pat, ja kontakts ar dzīvnieku ir neizbēgams, mazākā ātrumā tam būs mazākas sekas.

• Autovadītāja uzvedībai ir jābūt atšķirīgai atkarībā no dzīvnieka lieluma, kas izkrien priekšā. Ja zvērs pēc izmēra ir zem motora pārsega līnijas, diemžēl jābrauc tam virsū, izvairoties no straujiem manevriem, kas var apdraudēt gan pašus, gan apkārtējos auto. Tas būs drošākais risinājums. Ja dzīvnieks ir lielāks, jāmēģina izvairīties.

• Pieņemot lēmumu izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku, tikpat ātri, milisekunžu laikā, jāizvērtē labākais veids un virziens, kurā to darīt. Ja pretī brauc automašīnas, nevajadzētu stūrēt pretējā braukšanas joslā. Ja ceļš ir brīvs, varam to darīt, taču pēc iespējas ātrāk jāatgriežas atpakaļ savā joslā. Jāņem vērā, ka lielā ātrumā veicot asus manevrus, mašīna var saslīdēt un kļūt nevadāma. Labi sagatavots šoferis ar to tiks galā, jau preventīvi nokoriģējot sānslīdi, bet nepieredzējis vadītājs var sev radīt vēl lielākas problēmas. Ar šādiem manevriem veiksmīgāk tiks galā cilvēki, kuri izgājuši drošas braukšanas pamatapmācības un zina, kā mašīna uzvedas bremzējot, kas notiek ar ABS – nenobīstas, ka ABS “purina” pedāli.

• Ja ceļam pārskrējis pāri viens dzīvnieks, braucot tālāk, jāievēro īpaša piesardzība, jo var sekot citi – meža zvēri bieži pārvietojas baros.

• Braucot tumsā, iespēju robežās jālieto tālās gaismas. Svarīgi, lai lukturi ir labi noregulēti, visas spuldzītes strādā, lukturu stikli nav aizsvīduši vai nobružāti. Jārūpējas arī par labu redzamību caur priekšējo logu – lai lietus laikā ir kvalitatīvas slotiņas. Ja automašīnas salonā ir spilgti ekrāni, tumšajā laikā tos labāk izslēgt vai samazināt ekrānu spilgtumu. Mazinot salona gaismu, autovadītājs labāk redzēs situāciju ārpusē.

• Ja sudursme tomēr notikusi, par notriekto dzīvnieku jāziņo Valsts meža dienestam – to iespējams izdarīt lietotnē “Mednis”. Ja automašīnai ir nodarīti būtiski bojājumi vai ir cietuši cilvēki, par notikušo jāziņo Valsts policijai. Ja negadījums bijis neliels un neviens, izņemot dzīvnieku, nav cietis, jāziņo tikai Valsts meža dienestam.

Par ERGO
ERGO ir viena no vadošajām apdrošinātāju grupām Baltijas reģionā, kas piedāvā plašu apdrošināšanas pakalpojumu klāstu, tostarp nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO pakalpojumiem, ekspertu zināšanām un finansiālajai stabilitātei Baltijas valstīs uzticas 650 000 klientu.

ERGO apdrošināšanas sabiedrības Baltijā ietilpst ERGO Apdrošinātāju grupā, kas ir viena no Vācijas un Eiropas lielākajām grupām. ERGO ir pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs, koncentrējoties uz biznesu Eiropā un Āzijā. ERGO akcionārs ir Munich Re, kas ir viens no lielākajiem pārapdrošinātājiem un risku pārvaldītājiem pasaulē.